I been up and down these same damn roads, nothing ever seems to change You Grow a little older, then one day the strange becomes mundane

bija tumšs rudens vakars, pūta ass vējš apkārt gaismu sniedza tikai vecās laternas ceļa malā, tās sniedzās tik tālu cik vien bija iespējams redzēt. Viņš pa šo ceļu jau gāja ļoti ļoti ilgu laiku, tas viņam bija sniedzis daudzas atmiņas..  tagad ejot par to viņš izjuta sāpes, sāpēja viss, kurpju zoļu pieskāršanās tam, gaiss ko viņš elpoja un lietuslāses kas kā mazas adatas sitās viņa sejā. viņš mīleja lietu. vienmēr bija mīlējis, šobrīd pat tas likās auksts un tajā pašā laikā salds.. tā bija dīvaina sajūta! skatoties uz, plaisām un bedrēm uz šī ceļa viņš jutās skumjš, ka arī tas kas viņam sniedzis tik daudz laimes brīžu un atmiņas - parasts ceļš, mirst.. lēnām skatiens kļuva bālāks, neizteiksmīgāks attēls izplūda, bet viņs saprata ka neizplūda attēls, tas bija viņš kas izplūda, asarās, asarās par to ka neies vairs pa šo ielu, neizbaudīs ierastos skatus, nepiestās pie lielajiem krūmājiem tā malā. viņš turpināja ceļu, galvu plosija daudzas domas, atmiņas visas sajaukušās vienā kamolā kurš vandijās pa viņa galvu kļūstot tikai lielāks. kamols bija pilns ar laimi, prieka brīžiem, mīlestību, un katrā noteiktā ceļa vietā no kamola izšāvās attiecīgā atmiņa, bet tas vairs nebija tas, tās bija atmiņas, visu dzīvi viņš bija bvalstijies un mācijies no tām, šajā vakarā kamolam bija apvalks, caurspīdīgs, maigs, bet necaursitams.. turpinot ceļu ar daudzām domām no kurām neviena nebija saprotama, līdz galam izdomāta viņs ieraudzija zīmi. "ceļa remonts" un aiz tās bija jauns ceļš.. svaigs tīrs kas tā vien gaidija cilvēkus kas pa viņu ies ar saviem stāstiem, emocijām, atmiņām.. viņs apstājās uz apgriezās riņķī. steidzās lieliem soļiem, sāka skriet, pēkšņi viss galvā bija pazudis, viņs vienkārši skrēja.. skrēja.. skrēja.. brīdī kad bija asniedzis sānceliņu uz kura bija pavadīts viņa viens no laimīgākajiem dzīves posmiem viņs pieliecās un pacēla no bedres akmentiņu, noskūlpstija, ielika kabatā un devās tālāk.. tumsā..

pēc nedēļas ceļa vietā bija jauna skaista iela ar jaunām gaismām, tīra no emocijām un atmiņām.. viņš nekad tur vairs negāja..