Mīlot - tu vēli labu tam otram - tas arī ir viss..

"

Katrā no mums dzīvo mīlestība. Ja tu esi dzīvs, tev ir dvēsele un ķermenis. Kopā ar tevi tavā ķermenī jau piedzimusi mīlestība. Tas tā ir - vai mēs to gribam vai nē, saprotam vai nē. Augot mēs "kļūstam gudrāki", sākam vairāk "saprast", "orientējamies" daudzās lietās. Bet mīlestība neprasa ne prātu, ne sapratni. Mīlestība kā bijusi, tā paliek mūsos. Bet mēs pārstājam to ievērot, uzskatot par mīlestību to, kas pie mums atnāk kopā ar pieredzi!
Mēs mīlestības vārdu dodam savai vēlmei noturēt pie sevis citu cilvēku, savām bailēm to pārsteigumu priekšā, ko dažkārt sagādā dzīve, pašpārliecības trūkumam - dodam pilnīgi visam, izņemot tam, kas vienmēr ir bijis mūsos. Jušanas dāvanu mēs piesedzam ar dažādām barjerām un sākam tajās rakņāties, arvien vairāk tajās iedziļinoties un arvien vairāk attālinoties no mīlestības.
Mīlestība vispirms ir brīvība. Brīvība nav savienojama ar barjerām un ierobežojumiem. Vienīgais iespējamais solis priekš mīlestības - atbrīvoties no visa, kas aizšķērso mīlestības ceļu. Mīlestībā nevajag domāt, plānot, ciest par pagātni, just greizsirdību - nevajag neko. Vienkārši atveriet savas jūtas. Un palaidiet. Palaidiet cilvēku, kuru mīliet. Dodiet viņam brīvību - un jūs saņemsiet to pašu un pat vēl vairāk. Palaidiet savas bailes un cilvēks jums blakus arī pārstās baidīties.

Kas ir mīlestība? Mīlestības paveidu ir daudz – pieķeršanās, atkarība, līdzjūtība un tā tālāk... Tomēr mīlestība pati par sevi ir viena... Īsta mīlestība neprasa upurus, tā ir pacietīga, skaidra, neuzstājīga... Īsta mīlestība nelūdz pamest visu, kas ir uz pasaules – tā vēlas tikai būt līdzās. Tā attīra mūs, atklāj mūsos labāko... Tā izdzīvo jebkuros apstākļos, jebkurā vietā un veidā... Tā spēj pretoties liktens vētrām, palikt uzticīga un nemaināma. Mīlestība zina, ko grib... Viņa nepakļaujas vispārpieņemtajām normām. Mīlestība neatkāpjas, bet arī neuzstājas... Tā klusiņām nāk līdzās, līdz atrod piemēroto brīdi, lai parādītos, brīdi, kad vismazāk to gaida... Mīlestība nekad nav rupja, apvainojoša, greizsirdīga vai egoistiska... Tā vienmēr ir gatava piedot, uzticēties, būt blakus, izturēt vētras kopā ar tevi... Mīlestība necieš aizspriedumus, tā nepazīst nekādus ierobežojumus un aizliegumus... Mīlestības spēks ir stiprākais, kas vien var būt šajā pasaulē... Īsta mīlestība nekad neizzūd, ir mūžīga... Tā nebīstas izturēties vai izskatīties muļķīgi citu acīs... Mīlestība ir stiprāka par nāvi... Tā aizdzen projām bailes, bēdas, tumsu un mierinoši apliek ap pleciem spārnu, gluži kā enģelis... Mīlestība paver plašumus, iespējas, gluži kā okeāns, kurā ir bezgalīgi daudz koraļļu, taču to visu izpētīt nav iespējams... Mīlestība liek mums kļūt labākiem, sniegties pēc dzīves, pēc kaut kā vairāk... Tā iededz mūsu sirdīs laimes un dzīvības liesmu, nes mieru mūsu domām un prātam... Īsta mīlestība dod, bet neprasa atpakaļ... Īsta mīlestība neņem par sevi samaksu... Tā nav pērkama un pārdodama... Mīlēt nozīmē dzīvot, jo bez mīlestības mēs esam tikai tukša, tumša, auksta čaula...

"

Morāle

Sveiki jaunieši.

tad nu tā! nesen, salīdzinosi nesen rumāju par to ka kļūstu morali stabilāks, nobriedušāks.. pats par to priecājos, jo sāku saprast ka vairs neesmu tik viegli morāli ietekmejams.

jā - tā ir! tapēc mīļo cilvek - uzmanies.. es varu būt labs draugs, un arī diezgan "vēss" savā attieksmē, uzskatos..


dzīve ir pieradijusi ka tā noteik, ka kādam pieķeries tik ļoti ļoti ka vienkārsi jau liekas ka bez tā cilveka nevar! nu vienkārši nevar - vajag un viss.

tā nav... var iztikt - MIERĪGI! ka es jums saku.. tas viss sēž tikai un vienīgi mūsu prātā.. sirds ir ierocis - pielādēts ar sāpēm, jūtām, emocijām, mīlestību. un kad šo ieroci izšauj uz kādu tad viss saturs laužas āra.. nekad dzīvē viss nebūs skaisti jauki mīļi - tā kā tu vēlētos! tapēc morāle - labak ir nevēlēties, nepieķerties, mīlēt tikai tos - kas mīl tevi...

un lai cik neiespējami tas liktos tajā brīdī kad šo ieroci esi jau pavērsis pret kādu cilveku gatavodamies izšaut.. vienmēr ir iespēja izņemt aptveri... izlādet pistoli... nekaitīgi gan sev, gan pārējiem...

un šo iespēju spēj nodrošināt tikai prāts...

tapēc jā - man nāca pārbaudijums, veljoprojam ir. patiesība sakot - ļoti ļoti grūts. pārbaudijums nemērķēt uz cilveku ar šo pistoli.

likās grūti, neiespejami... muļķības... kad tu to saskati kā pārbaudijumu - lai tevi padarītu stiprāku, lai pieradīti ka tiesām varu valdīt pār savām emocijām, jūtam... tad tas ir vieglāk, nevis kā tad - kad saskati to kā dzīves ralitāti... kā savu Vēlmi...

nesen bija notikums.. itkā nekas liels, bet tomēr - Kontroldarbs Saskarsmes stundā.. un tas sastāvēja no tā ka bija jāuzraksta 10. savas vēlēsanās!


daudzi rakstija "daudz naudas"  "jaunu mašīnu" un visu ko spej iedomāties.. es vēlējos ko citu.. - ko ? neatklāšu.. tik cik to ka pēdējā mana vēlēsanās bija "kaut es nevelētos visas šīs vēlēšanās.."

tad nu arī atklāsme - VĒLIES.. bet ar prātu, apzinot ka vēlmes arī nepiepildās.. un tas nebūt nav pasaules gals.. ;)

lai gan 24h atpakaļ es vel turēju šo ieroci rokā... tagad esmu to izlādejis.. nometis malā.. ieroči nogalina.. man tas nav vajadzīgs.. Jauna diena nāk ar jaunām atklāsmēm.

tad nu atstāju jūs katru savās pārdomās.. es šodienu Baudīšu - jo es tā Vēlos..

Eksplozija Harmonijā!

Paradīze IR! Tā pastav blakus mums, visur.. tikai mums jāmāk ta saskatīt.. Jāvēlas to saskatīt..

Jā.. dzīve ir upe! ar daudziem līkumiem, pagriezieniem, šķēršļiem un krācēm.. tā ir daudzveidīga.. bet svarīgākais fakts ir tas ka tā nekad neapstājas.. tā ir nebeidzama.. agrāk vai vēlāk tā tikai sasniedz savu kulmināciju, un šajā kulminācijā ta kļūst par kaut ko lielāku, vel spēcīgaku! visā savā plūsmā, jau no pirmsākumiem, no mirkļa kad tā ir veidojusies un savu ceļu sākusi kā mazs strautiņš tā ir augusi, paplašinājusi sevi.. mūsu dzīvei rodas pietekas, kas mūs paplašina - tas ir emocijas, jūtas, domas,zināšanas, Pieredze...

arī tapat kā dzīve - ši upe rit straujāk un lēnāk, tā ir pārpildīta ar mierpilnām grīvam un krāčainiem līkumiem..

Un šī, manis pieminēta paradīze.. tā ir katra mūsu dzīves krasti! tie ieskauj mūs! jā.. tie var būt skarbi, roboti, asi.. šie krasti traucē piekļuvi paradīzei.. bet tā pastāv un pavada mūs visā mūsu ceļojuma laikā.. vienkārsi dažreiz mēs esam pārāk straujā kustībā, pārāk nobijušies no krācēm un lielā steigā lai pavērstu mūsu skatienus nedaudz savādāk.. vienmēr ir iespēja pietauvoties krastā, šķietami apturēt mūsu kustību un pagremdēties paradīzes vieglajos vējos!

bet tikpat labi šī paradīze slēpjas upē, zem tās virsmas. .tikai jāsaņemas aizturēt elpa un ienirt...
bet tas lai paliek katra paša ziņā..

visapkārt ir kustība, pārmaiņas.. un mēs vienkārši esam šī ceļa dalībnieki, līdzbraucēji, kapteiņi..
un ir vērts piedalīties šajā ceļojumā, kaut vai lai to izbaudītu - visu ko tas sniedz, papildinātu sevi un galu galā redzētu - kāda tad būs šī kulminācija..

 Atkāpjoties no tēmas...

Liktenis...

vai jūstam ticat?

es visu laiku apgalvoju ka Nē! pamatojums? "apziņa, ka nespēj kontrolēt savu dzīvi.."
ja man jautātu tagad.. es atbildētu ka Ticu..

Liktenis mūs pavada un parāda ceļu, uzved uz tā tajos brīžos, kad šķietami pasi sākam no ta slīdēt nost..

tas ko vēlos sacīt.. šobrīd vel nemāku formulēt.. vismaz tā kā es vēlētos.. jūtu tikai to ka esmu iesviests jaunos dzīves līkumos, un ir apziņa ka tas pie kaut kā apzināta novedīs! ka tas ir tādēļ lai es mācītos!.. pilnveidotu sevi..

doma tada, ka tad kad ar mums notiek kas negaidīts un attiecīgajā brīdi pat neticams.. un tu sāc aizdomāties par to - "kapēc ta un ne savādāk?"

Tas ir Liktenis..

*sajūta ka rakstu šeit vispārzināmus faktus - vismaz manam prātam! bet tomēr bija velme to izlikt !

visu šo rakstot mani pavada tikai viens skaņdarbs, nemaz nerakstīšu kapēc - nezinu! tas vienkārši mani uzrunā un es to saskatu kā kaut ko dziļu, vismaz tadas emocijas manī tas raisa.. 

Meditācijā liels spēks.. un pats galvenais - liels miers..

Now I'm stuck..

Labs vakars tev!

tiešām ceru ka šis vakars jums ir skaists ar savu mieru, graciozs ar savu noslēpumu un mistisks ar savu neziņu..

skaists? kas ir skaists? šis vārds mūsdienās ir izļodzīts visdažnedažākās formās! tas ir zaudējis savu nozīmi manās acīs... man liekas ka skaists ir tas, kas ir dabīgs, daba pati par sevi ir skaista.. neaizskatra, vientuļa, cilveku problēmām nepiegrūzta..

atkal jau sēžu savā ierastajā domu mākonī un domāju.. domāju kā jau vienmēr - neko... šis nekas ir viss.. tieši tapēc nespēju rast vienu atrisinājumu, vienu skaidru atbildi, domas sākas, iet un tiklīdz kā vēlos rast atrisinājumu iestājas izvēle...

izvele cilvēkam ir dota jau no dzimšanas.. kā dzīvot, ko darīt, ko just...  bet vienmēr ir kas tads kas nomāc izvēli - apstākļi! apstākļi ir dažādi, bet vienmēr tie mainīs mūsu izvēli!  un gluži kā es šobrīd novērsos no sava domu mākoņa tā arī ... ko es dariju? ko jūs padomājāt? 
 un tikpat ļoti cik bezjēdzīgas bija šī teksta beigas (un iespējams ir viss teksts..) tikpat bezjēdzīgas ir manas domas šobrīd, tās svaidās, ārdās un plosās pa manu galvu tik ātri ka es to pat nemanu..

esmu iestrēdzis domu virpulī tāpat kā pašas domas manā galvā! tēmas ir daudz, apstākļi ir dažādi un izvēles ir neskaitāmas... 
eju par šo šķietami neiespējamo labirintu un aiz katra pagrieziena jūtu, ka esmu nogriezies iespejami nepareizi...
liekas ir iestājies brīdis kad netieku ar sevi galā! Iemesls, kā jau daudzi man ir prasijuši... ir nezināms! protams, jums katram ir sava versija, bet man tādas nav.. atrodos kā paralēlā pasaulē, viss itkā notiek pa īstam, bet vienmēr kaut kas pietrūkst,, kaut kas nav ta kā gribētos... vienmēr esmu juties labi.. neesmu prasīgs, dzīvoju kā ir un patīk kā ir! bet šoreiz kaut kas ir savādāk, nezinu kas.. zinu ka sajūta ir tāda ka manī būtu ieviesusies nezāle, kas tagad dzen saknes manā morāle...un lai arī cik ļoti gribetos izgāzt šī labirinta sienas, izraut šo nezāli un tikt brīvībā, es viens to vairs nespēju.. manī ir aptrūcies spēks cīnīties pret pasauli, lai arī cik neitrāla man tā brīžiem šķistu..

"katrs pats sev ir labākais draugs un lielākais ienaidnieks.." 

vairs pat nezinu ko teikt, ko neteikt, kas no manis teiktā ir saprotams, kas nav, kas ir derīgs, kas nav... virspusēji cilvēki visi māk smaidīt.. bet bez iekšējā smaida mēs neesam nekas..

šovakar izslēdzu savu apziņu pie: placebo - follow the cops back home..  dodos atpakaļ virszemē.. dodos atkal būt virspusējs... dodos atkal smaidīt..

The Path..

This is our time,
to live it out, shout it out,
to let us all shine,
Take every chance,
for the future, a better life,
that we've never met,
what do you think we did this for?
Well soon it pays off and there's so much more,
These are the days,
the days we'll remember,
from January,
to the days of December,
maybe we don't know it yet,
but i know i'll never forget...
We have the chance to go home,
cause now were done, life moves on,
and we can make it our own,,

Piedodiet..

nahuj ievadu...

piedodiet par to kāds būšu šodien, rīt utt! mans kauss ir pilns, ta kā esmu neprognozejams, piedodiet ja jums uzbraucu, uzdiršu vai kkā aizvainoju, sobrīd mani nekontrolēju es bet manas emocijas kas manī jau labu laiku bija krājušās nevienam nezinot!

do not mess with me!

vnk velos pateikt "ejatna*uj!!!!" pasam zinot ka to vēlāk nožēlošu! enīvei... sā bloga doma ir atvainosanās, pirmslaicīga, jo zinu ka nebūsu jaukais mīļais ciniitz! 


zīmulis un A4 mani jau gaida,.. ja paveiksies šis ieraksts būs lieks..

Smaids sirdī atgaismojas sejā un silda visu pasauli,bet galvenais - pašu Sevi..

             Rakstu šeit šajā vēlajā vakara stundā kad vairums no jums jau ir sapņu pasaulē un izdzīvo realitāti kuru vēlētos izdzīvot! Es esmu nomodā, es dzīvoju realitātē kādā vēlos dzīvot.. es veidoju savu sapni, savu dzīvi! ārā līst, visapkārt ir tumšs, sajūta tāda ka visa pasaule būtu iemigusi, tikai es esmu nomodā.. bet varbūt es sapņoju?!..
pirkstus pār taustiņiem laižu lēnām un nesteidzīgi, sobrīd man nav kur steigties un es to baudu. šim ierakstam īpaša mērķa nav, tā ir vienkārši domu plūsma kas nāk no manis un dodas pie jums!

               Jā, dzīve... visur vienmēr kaut kas notiek, kaut kas ir nemitīga kustībā, bet šobrīd es stāvu, esmu apstājies no visas steigas,stresa un neziņas! šobrīd es vienkārši pārdomāju visu kas ar mani noticis.. un ziniet - es baudu! es baudu savu dzīvi.. baudu visu ko tā sniedz! es dzīvoju paradīzē! tā ir visapkārt, ta plūst caur mūsu saspringto ikdienu, cauri mūsu bēdām, tā ir visapkārt! tā ir kā fons visiem notikumiem! un kad mūsu prāts ir attīrīts no visām likstam un skumjām, mēs to redzam! es to redzu šobrīd.. tā ir visapkārt!
                  
           Cilvēks savā būtībā ir gaiša būtne, un tā dzīve kā balta lapa kas ar laiku tiek pierakstīta ar atmiņām, notikumiem, jūtām. daudz kas tiek svītrots, labots un rakstīts par jaunu, bet nekas netiek dzēsts.. lēnām šī lapa aizpildās un kļūst smagāka un smagāka un drīz vien liekas ka tinte uz šīs lapas ir kļuvusi par smagu lai to nestu..
bet.. tā nav, lai cik reizēm plāna šī lapa šķistu tā ir ļoti izturīga.. daudzi šādā brīdī vēlētos šo lapu izplēst un aizmest... bet tā tiek aizmesta daļa no sevis, daļa no sava spēka! tieši tas ko mēs izdzīvojam, ko mums liek pārdzīvot padara mūs stiprākus un izturīgākus! mums pašiem nemanot mēs rakstam grāmatu, dzīves grāmatu! citiem tā ir viegla, citiem smaga.. bet visām grāmatām ir ievads, kas vienmēr ir pozitīvs, tad ir notikumu ceļš - garš un līkumots kas sniedzas no dramatiskiem notikumiem līdz prieka kulminācijai, augstākajai laimei kāda iespējama! un ir arī nobeigums.. un nobeigumu lasot grāmatu mēs nekad nevaram uzminēt.. tieši tādēļ ka nobeigums ir atkarīgs no mums pašiem.. 

šajā vietā mans domu mezgls apstājās, pārstāj ripot, tas vienkārši stāv klusumā viens un bauda! bauda mieru visapkārt! tumsa ir valdzinoša un biedējoša,, bet es to redzu kā ko skaistu!

jūtos kā citā realitātē... viss itkā ir tas pats, galds, istaba, māja.. bet šis tas liek lidot, liek sapņot! liek domāt.. bet ko?! domāt kā būs? kas būs tālāk, aiz nezināmās tumsas? mani tas nesatrauc.. es sapņoju, bet sapņoju par realitāti, par to kas man ir. par to kāds esmu un par to kapēc tāds esmu...  sajūtā tāda itkā lietus mani aicinātu ārā, tas klauve pie palodzes itkā gribētu man ko sacīt, ko ļoti ļoti svarīgu... bet pieejot pie loga un to atverot tu saproti ka tas klauvē visur.. kapēc? vai tas vēlas modināt pasauli? modināt no visa tā kas tajā notiek?! to zina tikai mākoņi... kas klusībā slīd pāri mūsu ikdienai, nemanāmi un skaisti! tie klusē jo nevēlas iejaukties mūsu ikdienā, varbūt vienkārši redz ka nav jēgas.. šobrīd tāpat arī pa manu galvu slīd mani domu mākoņi, bet no tiem nelīst.. tie vienkārši slīd pie jums.. arī tie ir klusi un neiejaucas jūsu ikdienā.. tie vienkārši slīd pār jums, daudziem to pat nemanot...

un šādi atslīdēja arī sī dziesma: Underoath - Desolate Earth    The End Is Here.. kas man saka ka šonakt pietiks...

dodos ārā pie lietus uzklausīt viņa sakāmo.. paldies ka biji manā sapnu realitātē....

bezgalīgs smaidu un pozitīvu emociju vilnis..

Labvakar Dārgie draugi! :)

Nu re - atgriežos te ar kārtējo atstāstijumu!  :) par vakardienu un ŠODIENU!

Tātad.. vakar celos agri un devos uz Siguldu ar velo,, šoreiz ar zaļā a.k.a Dzintara velo :) velo teiksim tā - Nepierasts.. :D gāja ajutri utt, bet neiedziļināsimies ! laiks sūkāja, labi ka nelija un Siguldā tiku samērā atri!

tad satuku zaļo ar visu viņa Familiju! viņam ļoti ļoti forša ģimene! tas ļoti priecē! pozitīvi cilvēki visapkārt un uzņem tevi kā savējo :) zelts :)  atbalstiju zaļo kamēr viņs strādāja un tad devāmies satikt meitenes :)

viss jauki skaisti utt! Satiekam, sagaidam arī Egļupes meitenes (hug) :* :D
ok tas tā! esmu pilns ar enerģiju tpc slinkums marinēt sevi pie sīkiem izklāstiem! bijām Paradīzes kalnā - ļoti skaista vietā! kur ar Zaļo nodevāmies trakulībām kā viens otru iepēram, kāpām kokos, skraidijām pa mežu utt :D 

bija ļoti jauki satikt cilvēku kuru ļoti gribēju satikt :) kops sapazināmies tā riktīgāk :) un paldies tev par bildīti (hug) :) tālāk sekoja mīļas jo mīļas atvadas un jā braucu mājās pie Robja :D

ok whatever! atbraucu vakarā mājās - stacijā mani sagaida Superīgais Robis :) neko - uz lejasligatni līkumā driftojis pa slapju asfaltu uz kādiem 130km/h nebiju vel :D nekas - visam pienāk pirmā reize :d prieks ka esmu dzīvs :D

Toms palika pa nakti - yeah! tusējam šaudam viens otru ar bumbiņpistoli - FAKIN JAUTRS PASĀKUMS! rekomendēju :D daudzi zilumi un sāpju brīži - neko rēcam! nabaga Toms! pa šīm dienām cik viņš netika sašauts :D po* :D  kola beidzās - braucam pakaļ uz augšligatni! pa ceļam gandrīz notriecam 2 ežus - neko - izdzīvoja :D benzintankā kola dārga - po* divas paņemam! man un Robim vajag uz VC - gaidam pie lodzīņa! pārdevējs laikam jau bija VC jo ilgi nenāca! po* atnāk nopērkam! braucam mājās!

tāk jā - robis atlūza pirmais - viņam tā jua bija smaga nakts pirms tam :D mēs ar tomu izvelkam līdz 4 no rīta! 9:00 ceļamies ēdam roltonus :D:D:D:D un laižam uz parku braukāt! reāli forši viss notiekās! :) DAUDZ tūristus varējām un gandrīz arī notriecām! po* Robis starā pa GNP taciņu - prieks!

atbraucam mājās! braucam uz Veikalu pēc kolas :D tad tik sākās! Volvo Racing Team! vāks! uzsēdāmies! braucām pa grāvi gandrīz - gandrīz nomirām ietriecoties kokā un iebraucām tīrumā! :D un vel so to ko nerakstīšu :D


jā kas veel! nu neko - bijām atkal parkā! pēc lietus! faaak tāda bomba! visi starā visi netīri un laimīgi - ok toms hz kpc tīrs :D  netīri bet laimīgi braucam mājās :) uztaisam ghetto bildes un  jā! tās būs draugos kkad drīz :D

neko - draugi aizbrauc! bet nākamned briest vel kas trakāks - gaidu :D

neko - vakars klāt un Hokejs! FAAAAK ku laba spēle! mūsējie malači! po* ka zaudējām bullīsos bet faak prieks :)

+ pa spēles laiku daudz SMS aizgāja.. :D

nu tā viss virspusēji :) esmu savu pozitīvismu jums arī devis! dodu to nesavtīgi un bezgalīgi! gribu tajā dalīties ar visu pasauli! :) šodien mīlu! esmu ļoti ļoti laimīgs! paldies uz redzīti! :)

zibens no skaidrām debesīm IR negaidīts..

labvakar utt!

rakstu te galīgi spontāni! biju domājis ka te atgriezīšos ar kādu atstāstijumu par labi pavadītu dienu, bet šodien mani pārsteidza mana paša izbrīns.. 
katrā ziņā uz šo ierakstu mani pamudināja cits blogs! izlasiju, un tas mani vnk ievilka sevī! un tas tieši mani izbrīnija! ļoti ļoti sen tā nebija bijis! esmu lasijis daudz ierakstu daudzos dažādos blogos.. bet šis ir īpašs! ne tāpēc ka tur kas sevišķs aprakstīts,, mani piesaistija autora domu plūsma, dzīves skatijums un uztvere.. tas mani sokeja jo liekas kkur ļoti ļoti pazīstams! tik pazīstams ka varētu teikt tā ir daļa no manis! un tapēc jā - man liekas esmu atradis to ko meklēju jau sen.. cilvēku ar ļoti līdzīgu un tikpat savdabīgu dzīves uztveri.. (daudzi no jums noteikti šajā vietā domā "Ciniit, wtf?" ), bet tas tikai pierāda ka jūs mani kārtīgi nepazīstat un nezinat visu par mani.. par to es jūs nenosodu - daudzi nezin un daudzi nekad arī neuzzinās! bet tas nav svarīgi! šovakar ir svarīgi tas cik patiesībā šokēts esmu! jo tas viss vnk nāca kā zibens no skaidrām debesīm..  galvā rosās ļoti daudzas un dažādas domas! bet neviena nav negatīva..

..dvēseļu radinieki pastāv!

viss - apturu sodien savu domu plūsmu.. pagaidām..

Fallen Leaves..

Sveicināti mani dārgie draugi, paziņas, ienaidnieki...

ārā IR Rudens! pienāca viņš ātri.. un kā jau visiem, arī man rudens ir pārdomu laiks..
lai gan varētu te rakstīt gari un plaši uz šo ierakstu man vajadzēja ilgi saņemties! bet nu Billy Talent mūzika mani uz to pamudināja! Lieta tāda ka soriez tik jums pastāstīšu savas izjūtas un emocijas par dienām šoruden, precīzāk par 8. - 12. septembri :)

8. septembris! - viss sākās ar šo dienu kurā es devos uz Siguldu ar galveno domu filmēties gaidāmajam Ciniitz Intro 2010 :) diena, protams, tika aizvadīta labā, jautrā gaisotnē ar labu kompāniju :) un par prieku man un zaļajam - tika ļoti daudz kas labs safilmēts :)
Līdzīgā gaisotnē tika aizvadīts arī 9. septembris.. līdz brīdim kad no jauka NoHand'a nofeiloju, kas diemžēl lēkāšanas ziņā mani izsita no sliedēm uz atlikušo dienu! nekas, vismaz operators teica ka triks labi sanācis :D Prieks!
10. datums! liela diena savā ziņā! ar Zaļo braucam uz Rīgu! JĀ :O uz lielo Rīgu :) tur dienas prioritāte - NOPIRK ŠAURĀS BIKSES :D ko veiksmīgi arī izdarijām! rēcīgi bij redzēt zaļo šaurās biksēs :D nekas.. visam pienāk pirmā reize! runājot par pirmo reizi.. tajā pašā dienā nedaudz vēlāk redzēju kā mūsu draugs Robis salauza ričukam amartizatoru (wee - pretīgi gari viņu rakstīt). neko diena pavadīta jautri kopā ar zaļo un Robi! :) pienāca vakars! un tieši sakritība - tajā dienā Rīgā notiek Nightride! neko piekāpjam, patusējam un beigās arī paliekam.
BTW - Maķīts SMIRD, pretīgākā pārtika EVER! weee! tieši tpc vakarā devāmies uz Hesīti iepirkt garšīgos burgerus :) vēlāk mums piebiedrojās arī Matīss ar Jeshku! par spīti tam ka Nightride nebija no tiem apmeklētākajiem tajā valdija jautra un piederīga atmosfēra! :) bija liels prieks satikt mūsu draugus Mārtiņu un Artūru! starpcitu apsveicu Mārtiņu ar uzvaru vienās mazās sacensībās, kurās starpcitu piedalijos arī es, bet ne ar ko dižu neizcēlos :D whatever - bija jautri! pienāca vakars un devāmies mājās! Zaļais paliek pie manis ! YEAh!

11. datums!

tā Diena ir klāt! ballīte pie Manis! lai gan iepriekšējā naktī jutos vīlies ka pie manis tomēr daudzi no mīļi gaidītajiem ciemiņiem neieradīsies.. nu neko! Pirmie ciemini - mans bumbulīts Chiko un Iveta! uzdāvināja LIELU un ļoti garšīgu kūku un ... vibratoru (neuztraucaties, tas nav vibrators, mēs vnk to mantiņu tā saucām) :D. pēctam arī ieradās Toms :) neko sataisam pārtiku un ejam uz mežu lēkāt, tusēt utt :)  BOOOOM! kā man patīk spēlēties ar šaujampulveri... :D t a nu sagaidam arī Lindu un Diānu.. :) paldies viņām ka atbrauca! (hug) cepam gaļu, smejamies, ārdamies, filmējamies, intervējamies, spridzinamies, dedzinamies un vispār labi pavadam laiku!
tā līdz tumsai! vēlāk vakarā uzcepām picu! (mm) apēdām picu :D Nauris un Iveta devās mājup kamēr mēs pārējie devāmies uz GNP 23m augsto torni skatīties zvaigznēs! sazvanijāmies ar fišī un ļoti labi parunājāmies :) patīkams vakars/nakts! mājās atlikusī nakts tika pavadīta pie filmu skatīšanās! Diāna (rock) izvilka visilgaak! + pie reizes 2x iespiedzās pie vienas LABAS šausmenes :) :D

12. datums..

gulētas 2.5h.. visi pieceļamies un dodamies uz Siguldu! gaidāmas lielās DH sacensības! :) paldies Mārtiņam, jau atkal, par to ka aizveda mūs uz Siguldu! bla bla bla esam jau kordē! Satieku sen neredzētas sejas! :) savācamies savs bari
ņš un ejam skatīties - mana loma - fotogrāfs! plašāk neko nerakstīšu kā gāja sacensībās. brokastis tika ēstas Hesītī pulkstens ~ 17:00 (?) viss ir jauki un skaisti, bet visvairāk mani priecē ka šī diena bija kā pamats jaunai draudzībai.. :)

šis bija ĪSs apraksts par manām labakajām dienām Šoruden :) vel tik piebilde ka pēc viņām manā prātā ir grozijušās daudzas domas par cilvēkiem man blakus! un esmu ļoti priecīgs ka man apkārt ir tik ļoti labi cilveki :) paldies jums :) gribeju šeit rakstīt arī par šo to kas vel ir noticis.. bet par to citreiz! :) šoreiz būs gana.. :) paldies par uzmanību :)

Congratulations

Sveiki, te es dzintars Vītols, jeb kā tautā vairāk mani pazīst - Ciniitz!

ar šo ierakstu tik vēlējos paziņot ka dažs labs draugs mani pierunāja uz Bloga izveidi! :)

te nu tas būs - turpmāk visu ko es domāju, jūtu un vēlos pazinot arī jums varēsiet izlasīt ŠEIT!

paldies, uz redzīti tepat :)