Jā.. dzīve ir upe! ar daudziem līkumiem, pagriezieniem, šķēršļiem un krācēm.. tā ir daudzveidīga.. bet svarīgākais fakts ir tas ka tā nekad neapstājas.. tā ir nebeidzama.. agrāk vai vēlāk tā tikai sasniedz savu kulmināciju, un šajā kulminācijā ta kļūst par kaut ko lielāku, vel spēcīgaku! visā savā plūsmā, jau no pirmsākumiem, no mirkļa kad tā ir veidojusies un savu ceļu sākusi kā mazs strautiņš tā ir augusi, paplašinājusi sevi.. mūsu dzīvei rodas pietekas, kas mūs paplašina - tas ir emocijas, jūtas, domas,zināšanas, Pieredze...
arī tapat kā dzīve - ši upe rit straujāk un lēnāk, tā ir pārpildīta ar mierpilnām grīvam un krāčainiem līkumiem..
Un šī, manis pieminēta paradīze.. tā ir katra mūsu dzīves krasti! tie ieskauj mūs! jā.. tie var būt skarbi, roboti, asi.. šie krasti traucē piekļuvi paradīzei.. bet tā pastāv un pavada mūs visā mūsu ceļojuma laikā.. vienkārsi dažreiz mēs esam pārāk straujā kustībā, pārāk nobijušies no krācēm un lielā steigā lai pavērstu mūsu skatienus nedaudz savādāk.. vienmēr ir iespēja pietauvoties krastā, šķietami apturēt mūsu kustību un pagremdēties paradīzes vieglajos vējos!
bet tikpat labi šī paradīze slēpjas upē, zem tās virsmas. .tikai jāsaņemas aizturēt elpa un ienirt...
bet tas lai paliek katra paša ziņā..
visapkārt ir kustība, pārmaiņas.. un mēs vienkārši esam šī ceļa dalībnieki, līdzbraucēji, kapteiņi..
un ir vērts piedalīties šajā ceļojumā, kaut vai lai to izbaudītu - visu ko tas sniedz, papildinātu sevi un galu galā redzētu - kāda tad būs šī kulminācija..
Atkāpjoties no tēmas...
Liktenis...
vai jūstam ticat?
es visu laiku apgalvoju ka Nē! pamatojums? "apziņa, ka nespēj kontrolēt savu dzīvi.."
ja man jautātu tagad.. es atbildētu ka Ticu..
Liktenis mūs pavada un parāda ceļu, uzved uz tā tajos brīžos, kad šķietami pasi sākam no ta slīdēt nost..
tas ko vēlos sacīt.. šobrīd vel nemāku formulēt.. vismaz tā kā es vēlētos.. jūtu tikai to ka esmu iesviests jaunos dzīves līkumos, un ir apziņa ka tas pie kaut kā apzināta novedīs! ka tas ir tādēļ lai es mācītos!.. pilnveidotu sevi..
doma tada, ka tad kad ar mums notiek kas negaidīts un attiecīgajā brīdi pat neticams.. un tu sāc aizdomāties par to - "kapēc ta un ne savādāk?"
Tas ir Liktenis..
*sajūta ka rakstu šeit vispārzināmus faktus - vismaz manam prātam! bet tomēr bija velme to izlikt !
visu šo rakstot mani pavada tikai viens skaņdarbs, nemaz nerakstīšu kapēc - nezinu! tas vienkārši mani uzrunā un es to saskatu kā kaut ko dziļu, vismaz tadas emocijas manī tas raisa..
Meditācijā liels spēks.. un pats galvenais - liels miers..
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru