Pieņem..

 „Elle citos”. Cilvēks vienmēr domā šādi. Viņš vienkārši pauž izplatītu neizpratni, bieži sastopamu ilūziju. Ja esat nelaimīgs, tad domājat, ka tādu jūs padarījis kāds cits cilvēks. Ja jūtat dusmas, uzskatāt, ka tās jūsos izsaucis kāds cits. Vienmēr tas ir kāds cits!cilvekiem vienkārši ir ierasts novelt vainu uz citiem..

Ja tu izjūti naidu, to izjūti TU. Ja esi nelaimīgs, nelaimīgs esi TU. Neviens tev to neuzspiež. Neviens nevar novest tevi dusmās, ja pats neesi nolēmis tās izjust. Un, kad esi nolēmis, tad jebkurš var tev palīdzēt, tad jebkuru var izmantot par ekrānu. Un tu varēsi projicēt. Neviens nevar padarīt tevi nelaimīgu, kamēr pats neesi nolēmis tāds būt. Tad visa pasaule centīsies tev palīdzēt – kļūt nelaimīgam...


Vai tu kādreiz jūti galvu, ja tā nesāp? Ja galva nesāp, tu nejūti, ka tā vispār ir. Kad esi slims, tu jūti savu ķermeni. Kad esi vesels, tu to nejūti.

Ja tu saproti to vienkāršo patiesību, ka galvassāpes liek tev apzināties galvu, slimība spiež apzināties ķermeni, tātad ir kaut kas līdzīgs slimībai arī tavā dvēselē, kas spiež apzināties savu „ES”. Citādi, ja dvēsele būtu pilnīgi vesela, tajā nebūtu nekāda „ES”.

Vienu var pateikt tieši: tavas ciešanas izraisa tavas paša kļūdas. Tevī mīt Paradīze un Elle. Tu esi nelaimīgs, tāpēc, ka neuzņemies atbildību par sevi, savu rīcību. Uzņemies atbildību par savām ciešanām un tu atskārtīsi, ka tevī ir apslēpti visu svētlaimes, brīvības, prieka, apgaismības, nemirstības cēloņi. Nav vajadzīgs nekāds glābējs no ārpuses...

Dievs un velns- nav divi. tiem abiem ir viena sakne un tos abus vari radīt tu pats.. šī sakne slēpjas tevī.. .Iekšējais dejo ar ārējo. Augstākais - ar zemāko. Svētais riņķo dejā ar grēcinieku. Tiklīdz cilvēks uzņemas atbildību, viņš kļūst viens vesels, visa divējādība pazūd. Elle kļūst par Paradīzi.

Cilvekos vienmēr notiek cīņa... Gars cīnās ar Dvēseli... cilvēka gars spēj paskatīties uz visu notiekoso no malas, to analizēt, izvērtēt.. atrisināt un pārvarēt.. 

dvēsele ir tā kas pārdzīvo, kas jūt, ta kurai sāp, ta kura vēlas visā iesaistītes, palīdzēt visiem tādējādi iznīcinot pati sevi...

bet augstākais miera punkts ir atrast šo līdzsvaru starp Garu un Dvēseli... tā teikt neiejaukties citu problēmās, uzņemt visu notiekošo mierīgi, nosvērti.. garīgi...