Now I'm stuck..

Labs vakars tev!

tiešām ceru ka šis vakars jums ir skaists ar savu mieru, graciozs ar savu noslēpumu un mistisks ar savu neziņu..

skaists? kas ir skaists? šis vārds mūsdienās ir izļodzīts visdažnedažākās formās! tas ir zaudējis savu nozīmi manās acīs... man liekas ka skaists ir tas, kas ir dabīgs, daba pati par sevi ir skaista.. neaizskatra, vientuļa, cilveku problēmām nepiegrūzta..

atkal jau sēžu savā ierastajā domu mākonī un domāju.. domāju kā jau vienmēr - neko... šis nekas ir viss.. tieši tapēc nespēju rast vienu atrisinājumu, vienu skaidru atbildi, domas sākas, iet un tiklīdz kā vēlos rast atrisinājumu iestājas izvēle...

izvele cilvēkam ir dota jau no dzimšanas.. kā dzīvot, ko darīt, ko just...  bet vienmēr ir kas tads kas nomāc izvēli - apstākļi! apstākļi ir dažādi, bet vienmēr tie mainīs mūsu izvēli!  un gluži kā es šobrīd novērsos no sava domu mākoņa tā arī ... ko es dariju? ko jūs padomājāt? 
 un tikpat ļoti cik bezjēdzīgas bija šī teksta beigas (un iespējams ir viss teksts..) tikpat bezjēdzīgas ir manas domas šobrīd, tās svaidās, ārdās un plosās pa manu galvu tik ātri ka es to pat nemanu..

esmu iestrēdzis domu virpulī tāpat kā pašas domas manā galvā! tēmas ir daudz, apstākļi ir dažādi un izvēles ir neskaitāmas... 
eju par šo šķietami neiespējamo labirintu un aiz katra pagrieziena jūtu, ka esmu nogriezies iespejami nepareizi...
liekas ir iestājies brīdis kad netieku ar sevi galā! Iemesls, kā jau daudzi man ir prasijuši... ir nezināms! protams, jums katram ir sava versija, bet man tādas nav.. atrodos kā paralēlā pasaulē, viss itkā notiek pa īstam, bet vienmēr kaut kas pietrūkst,, kaut kas nav ta kā gribētos... vienmēr esmu juties labi.. neesmu prasīgs, dzīvoju kā ir un patīk kā ir! bet šoreiz kaut kas ir savādāk, nezinu kas.. zinu ka sajūta ir tāda ka manī būtu ieviesusies nezāle, kas tagad dzen saknes manā morāle...un lai arī cik ļoti gribetos izgāzt šī labirinta sienas, izraut šo nezāli un tikt brīvībā, es viens to vairs nespēju.. manī ir aptrūcies spēks cīnīties pret pasauli, lai arī cik neitrāla man tā brīžiem šķistu..

"katrs pats sev ir labākais draugs un lielākais ienaidnieks.." 

vairs pat nezinu ko teikt, ko neteikt, kas no manis teiktā ir saprotams, kas nav, kas ir derīgs, kas nav... virspusēji cilvēki visi māk smaidīt.. bet bez iekšējā smaida mēs neesam nekas..

šovakar izslēdzu savu apziņu pie: placebo - follow the cops back home..  dodos atpakaļ virszemē.. dodos atkal būt virspusējs... dodos atkal smaidīt..

The Path..

This is our time,
to live it out, shout it out,
to let us all shine,
Take every chance,
for the future, a better life,
that we've never met,
what do you think we did this for?
Well soon it pays off and there's so much more,
These are the days,
the days we'll remember,
from January,
to the days of December,
maybe we don't know it yet,
but i know i'll never forget...
We have the chance to go home,
cause now were done, life moves on,
and we can make it our own,,

Piedodiet..

nahuj ievadu...

piedodiet par to kāds būšu šodien, rīt utt! mans kauss ir pilns, ta kā esmu neprognozejams, piedodiet ja jums uzbraucu, uzdiršu vai kkā aizvainoju, sobrīd mani nekontrolēju es bet manas emocijas kas manī jau labu laiku bija krājušās nevienam nezinot!

do not mess with me!

vnk velos pateikt "ejatna*uj!!!!" pasam zinot ka to vēlāk nožēlošu! enīvei... sā bloga doma ir atvainosanās, pirmslaicīga, jo zinu ka nebūsu jaukais mīļais ciniitz! 


zīmulis un A4 mani jau gaida,.. ja paveiksies šis ieraksts būs lieks..